lv · en
·
·
·
·
·
·
·
·
·
·

Stratēģiskais IVN

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums

Ar 2004. gada 1.maiju Latvijā uzsāk plānošanas dokumentu ietekmes uz vidi novērtējumu, ko sauc arī par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EC “Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām. Tā mērķis ir izvērtēt plānošanas dokumentu īstenošanas radīto iespējamo ietekmi uz vidi un iesaistīt sabiedrību dokumenta apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu vai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi. Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai.

Stratēģiskais ietekmes novērtējums būs jāveic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt cilvēku veselību un vidi, tai skaitā plānošanas dokumentiem lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā, kā arī plānošanas dokumentiem kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu nepiemēros plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību un plānošanas dokumentiem finanšu un budžeta jomā.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas kārtību nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Vides pārraudzības valsts birojs ir kompetentā valsts institūcija, kura pārrauga stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, tai skaitā: pieņem lēmumu par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību konkrētam dokumentam, nosaka institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu komentārus un atzinumu, nosaka sabiedrības informēšanas kārtību, kā arī informēšanas kārtību pārrobežu ietekmes gadījumā, un plānošanas dokumenta monitoringu. 2004. gada 23. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” detalizē stratēģiskā IVN veikšanas kārtību un nosaka katra iesaistītā dalībnieka kompetences un atbildības jomu.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ieviešana nodrošinās, ka dažādu plānošanas dokumentu (tautsaimniecības un tās atsevišķu nozaru attīstības plānu, stratēģiju, kā arī teritoriju attīstības plānu) izstrādātāji būs atbildīgi par to, lai tiktu novērtēts kā dokumenta realizācija var ietekmēt vidi, kā arī par to, lai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar dokumenta projektu un tajā ietverto vides pārskatu un izteikt savu viedokli par tiem.